Sākums | Domas 

Mērķu hierarhija

Dzīves mērķis ir likteņa serde. Tas ir visas cilvēka dzīves pamatā.

Pats par sevi cilvēkam rodas tikai viens mērķis – dzīvot sev. Bērns ar tādu mērķi piedzimst. Viņam augot rodas iespēja dzīvot ģimenei. Vēlāk var parādīties vēlme kalpot sabiedrībai. Ja cilvēks ir patiesi attīstīts, viņam kaut kad parādās tieksme dzīvot Dievam. No tā brīža liktenis viņu sargā un nekad vairs nedara pāri.

Pilnu garantiju neviens nespēj dot – ne bērni, ne vīrs, ne darbs, ne valsts. Kad iestājas grūti brīži, pat paši godīgākie cilvēki var palīdzēt tikai tik, cik spēj. Kas rēķinās ar cilvēku palīdzību, cieš pamatīgu krahu. Jārēķinās ar Dievu. Viņš nekad nenodod.

Cilvēka galvenais mērķis trijos vārdos:

Izkopt Dieva mīlestību.

Garāk:

1. Uzzināt par laimi, kas nekad nebeidzas.

2. Pastāstīt par šo laimi citiem.

3. Kļūt laimīgam.

Augstākais mērķis – sasniegt Dievu, augstāko mīlestību, absolūto taisnīgumu, nesavtīgumu. Kad cilvēks sajūt harmoniju ar Absolūto Patiesību, visi pārējie jautājumi atrisinās paši. Harmonija jājūt katru mirkli, nepārtraukti. Ceļš uz Augstāko Patiesību ir pārbaudīts laikā, par to stāsta autoritatīvi raksti, ļoti daudzi pa to ir gājuši un sasnieguši svētumu.

Ceļš jāizvēlas katram pašam, nedrīkst ietekmēties no apkārtnes un sabiedrības viedokļa. Šo ceļu izvēlēties ir grūti, grūtāk, nekā izvēlēties dzīvesbiedru. Neviens nesaka priekšā, neviens nepalīdz.

Uz augstāko mērķi ved 6 pakāpieni.

1. Noskaidrot, kā pareizi dzīvot. Uzzināt, kādi ir dzīves veidi (neziņa, kaisle, skaidrība).

Apakšpunkti – kā attiekties pret tuviniekiem, kā attiekties pret sevi, kā ievērot dienas režīmu, kā pildīt darba pienākumus, kā strādāt ar sevi, kā pareizi ieturēt askēzes, kā pareizi ziedot u.c. Parasti to visu dara spontāni, diemžēl rezultāts arī ir spontāns.

2. Kļūt laimīgam. Ja laime nerodas, ne turp iet.

3. Apzināties sevi kā dvēseli. Cilvēks sajūt sevi mūžīgu. Zaudē bailes no nāves. Jūt augstāko laimi. Lielās grūtībās nezaudē sevi, spēj savaldīties. Ir zināšanas. Bezcerīgā situācijā skaidri redz, kas notiek, un mierīgi apsver, ko darīt.

4. Savu dzīvi veltīt Augstākajai Patiesībai. Cilvēks ar tādu apziņu neredz jēgu darīt kaut ko citu.

5. Apzināties Dieva. Skaidri zina, ka Dievs ir. Ne tikai zina, bet jūt tā klātbūtni savā dzīvē.

6. Attiecības ar Dievu. Jau dzīvojot uz šīs zemes, jūt augstāko laimi. Tā ir augstākā cilvēka dzīves izpausme. Tie, kas pieskaras tādai apskaidrotai personībai, attīrās no visām savām ciešanām. Tādu cilvēku uz ielas nesatiksi, liktenis pie tāda tā vienkārši nepielaiž. Tas ir jānopelna.

Mērķis jāizvēlas pats augstākais, taču ceļš jāveic pa visiem 6 pakāpieniem pēc kārtas, sākot ar pirmo.

Būtiski dzīves mērķi. Tie palīdz augstākā mērķa sasniegšanā. Cilvēks kļūst pilnvērtīga personība un iegūst labu psihisko un fizisko veselību. Tos vajag uzstādīt un nopietni pret tiem attiekties. Neizpildot zaudē sevi.

1. Iemācīties strādāt ar sevi un uzturēt savu psihisko un fizisko veselību. Kad cilvēks patiešām apzinās, ka kaut ko darīt nevajag, vēlēšanās pati pazūd. Apzināšanās nozīmē, ka to dara un tas izdodas. Grāmatas te maz palīdz, jābiedrojas ar tiem, kas to jau ir apzinājušies, un runāties par šo tēmu. Otrs veids – lūgšana.

2. Studēt dabas likumus un laimīgas dzīves likumus. Ja dzīvo, kā grib, liktenis uzvarēs un dzīve būs sagrauta. Ir precīzi jāzina, kā pareizi dzīvot. Pareiza dzīve sākas ģimenē.

3. Iemācīties izpildīt pienākumus pret sabiedrību un ģimeni. Nedarot to, visi – ģimene, radinieki, bērni – palīdzēs sagraut dzīvi. Ģimene nevar pati par sevi būt laimīga egoisma dēļ, ir jāpieliek pūles. Vispirms ir prieks, tad seko pārbaudījumi, pēc tam eksāmens. Tā vienmēr un visur. Pat ja nenoliek eksāmenu, bet saprot, kā to vajag kārtot, tas ir ieskaitīts. Nekad nav par vēlu sākt dzīvot pareizi. Ja cilvēks dzīvo pareizi un izpilda savu pienākumu, viņš ir laimīgs.

Svarīgi mērķi. Palīdz piepildīt būtiskus mērķus. Tie ir nepieciešami, bet tos neizpildot cilvēks nezaudē dzīvi, neizpilde ir labojama.

1. Iegūt savai dabai atbilstošu izglītību un strādāt darbu, kas saistīts ar iegūto izglītību.

2. Tiekties ieņemt sabiedrībā tādu stāvokli, kas palīdz sevis attīstībai.

3. Personīgo dzīvi veidot pēc rakstu norādījumiem.

Atkarībā no dzimuma, svarīgu mērķu hierarhija mainās. Vīrietim: 1. Atrast savu vietu sabiedrībā; 2. Atrast savu vietu ģimenē. Sievietei: 1. Atrast savi vietu personīgajā dzīvē; 2. Atrast savu vietu sabiedrībā.

Otršķirīgi mērķi. Tos sev nekādā gadījumā nedrīkst uzstādīt. Dzīve pati tos uzstāda un jābūt pietiekami stipram sagaidīt, kad dzīve pati tos piepildīs. Ja cenšas piepildīt, sagrauj dzīvi. Otršķirīgi mērķi domāti labklājības palielināšanai, dzīves apstākļu uzlabošanai, sabiedriskā stāvokļa uzlabošanai, bagātības iegūšanai. Tie piepildās paši dzīves laikā. Cilvēks nedrīkst pat iedomāties par šo mērķu paātrinātu piepildīšanu. Tie paši atnāk un paši atrisinās. Darbs pie tiem ir mierīgs, atbilstošs iespējām, papildus pūles pielikt ir kaitīgi. Ja vēlēšanās nav, tātad nav paredzēts un arī nevajag. Ja vēlēšanās ir, tātad ir paredzēts un pienāks, kad būs īstais laiks. Vispirms jāiztur pārbaudījumi, kas cilvēku izveido tādu, kas ir cienīgs attiecīgā rezultāta iegūšanai. Ir gadījumi, kad cilvēks ļoti grib, un viņam tiek iedots, bet tā, ka tik turies. Parasti mērķis piepildās paredzētajā laikā, neatkarīgi no tā, cik ļoti cilvēks pūlas to sasniegt. Tad kāda jēga pūlēties? Taču ir lietas, kuras jācenšas izdarīt visiem spēkiem – atdot parādus, izārstēt slimības, aizsargāt dzīves vietu, sievu, bērnus.

Pagaidu mērķi. Paši parādās un paši pazūd. Aiziet uz veikalu u.tml. No to izpildes vai neizpildes dzīve īpaši nemainās.

Bērni nav būtisks mērķis. Pareiza attieksme pret bērniem ir svarīgs mērķis.

10 faktori, kas grauj dzīvi, ja tos neievēro, un uzlabo, ja ievēro. Tiem ir spēcīga ietekme uz likteni.

1. Likums, ko cilvēks izvēlas par dzīves vadlīniju. Ja tādu neizvēlas, viegli ietekmējas no dažādiem viedokļiem, domām, spriedumiem, kādi ir sabiedrībā. Ļoti nedroša, haotiska dzīve. Jāizvēlas autoritatīvi raksti, no kā vadīties.

2. Dzeramais ūdens. Caur to uzņem psihisko enerģiju. Pirms izmantošanas to vajag nolikt uz altāra.

3. Ēdiens. 50% psihiskās enerģijas saņem no ēdiena, 50% no tā, kas to gatavo. Svētīts ēdiens dod spēku izārstēt slimības.

4. Radinieki, tuvi cilvēki. Radiniekus nevar mainīt, viņiem var kalpot. Radinieki paredzēti, lai mūs sodītu, un mēs tur neko nevaram darīt. Radinieki var dot laimi, ja mēs izpildām savu pienākumu pret viņiem. Radinieku izmantošana nes lielas ciešanas. Radiniekus neizvēlas.

5. Darba un dzīves vieta. Katrā vietā ir sava atmosfēra un savas īpatnības, kas jāpacieš.

6. Attieksme pret laiku. Gadās, ka cilvēks neko nejūt, tad jāvēršas pie zināšanām, kad kas ir jādara.

7. Darbs. Alga nav kritērijs. Ja sirdī ir sajūta, ka darbs ir īstais, sākumā nekāda progresa nav, ir vienas vienīgas grūtības. Ar laiku parādās cieņa, stabilitāte, nauda nāk tik daudz, cik dzīvei nepieciešams. Ja izvēlas algu, sākumā tā ir, bet vēlāk nav nekā – iestājas nogurums, bojājas attiecības, zaudējumu kļūst vairāk nekā ieguvumu un cilvēks piedzīvo stipru vilšanos.

8. Dzimšana. Ģimene, dzīves apstākļi. Mēs tos nevaram mainīt. Tādēļ pirms bērna radīšanas vecākiem jāattīra sava dzīve.

9. Runa, lūgšana, noskaņa, meditācija. Ir vulgāra runa, ir darījumu runa, ir skaidra runa. Pirmā grauj dzīvi, otrā padara sirdi par akmeni. Trešā nozīmē, ka cilvēks atver sirdi, uzmanīgi klausās un saruna ir patiesa, no sirds. Klačas, aprunāšana, kritika, žēlošanās nepalīdz neko mainīt, tā tikai izposta apziņu. Ja cilvēks labi attiecas pret apkārtējiem, viņš ir laimīgs it visur. Apkārtējie nav vainīgi, pie cilvēka pievelkas tādi, kādus viņš ir pelnījis. Lūgšana un noskaņa ir vienīgais spēks, kas maina likteni. Darbības nemaina likteni, tās tiek veiktas saskaņā ar to.

10. Rituāli. Pieskaņošanās Visuma ritmiem. Tas dod iespēju novērsties no sava likteņa un paskatīties uz savu dzīvi no malas. Tā cilvēks saprot, kā rīkoties. Tīrā atmosfērā, starp tīriem ļaudīm domas tūlīt kļūst skaidras un dzīvi ierauga pavisam savādāk.

Faktori, kas ietekmē likteni.

1. Iepriekšējā dzīve spēcīgi ietekmē pašreizējo. Agrākās rīcības sekas atnāk ar radiniekiem un tuviniekiem. Ja interesē iepriekšējā dzīve, atliek paskatīties uz radiniekiem un viss kļūst skaidrs – kā viņi pret mums attiecas, tā mēs esam dzīvojuši.

2. Mūsu izvēlētais draugu loks un kontaktēšanās veids.

3. Audzināšana. Pareizi dzīvot kopā ar bērniem, ar savu dzīvi rādot piemēru. Ļaut attīstīties tajā virzienā, kurā bērnam nepieciešams.

12 galvenās metodes, kas ietekmē likteni.

1. Lūgšana.

2. Pazemība. To attīsta 3 veidos: 1. Cienot vecākus, lai kādi viņi būtu. Ja dēls ciena tēvu, sociālajā attīstībā nebūs šķēršļu. Ja meita ciena tēvu, viņa dabūs labu vīru, pretējā gadījumā tas nav iespējams. Ja dēls ciena māti, viņš dabū labu sievu. Ja meita ciena māti, viņa kļūst par pilnvērtīgu sievieti. 2. Svēto rakstu studēšana. 3. Kontaktēšanās ar skolotāju un vecākajiem garīgajā sfērā.

3. Veselīgi ieradumi, dzīves regulācija. Nav labi dzīvot spontāni, dzīve jāregulē, citādi attīstība nenotiek. Brīva dzīve ir darīt to, kas jādara, nevis iet savu vēlmju pavadā.

4. Kontaktēšanās ar viediem cilvēkiem, kas dod zināšanas, iedvesmu, laimi. Reliģisku svētku apmeklēšana neatkarīgi no konfesijas.

5. Kontakts ar labvēlīgiem priekšmetiem. Baziliks, piparmētra, roze. Aromātiskās eļļas no safrāna, rozes, piparmētras, sandala. Svētais ūdens. Zeme no svētām vietām. Svētbildes.

6. Nesavtība. Nevēlēties kaut ko pretī.

7. Ģimenes barošana ar svētītu ēdienu.

8. Atteikšanās no nevēlamām lietām un labvēlīgā pieņemšana. Vislabāk palīdz atrašanās tādu cilvēku sabiedrībā, kam nav nevēlamu un ir vēlami ieradumi.

9. Badošanās. Askēzes, kas ierobežo vēlmes. Daudzdienu badošanās paredzēta tikai tiem, kas atteikušies no materiālās dzīves. Parasti cilvēki drīkst badoties tikai vienu dienu un ne biežāk kā reizi nedēļā.

10. Atteikšanās no nekrietnas rīcības un sliktām rakstura īpašībām. Nožēlošana un piedošana.

11. Izveidot mājas altāri, tīru vietu Dievam. Svētu vietu apmeklēšana, 3-4 reizes apiet tai apkārt, tā parādot godbijību. Piedalīties rituālos, kas tur notiek. Ja tā nedara, rezultāts ir pretējs.

12. Vispār aizmirst par materiālo pasauli. Kad cilvēki sapulcējas un kopā lūdz, tad tā notiek.

Cilvēka likteni neveido viņš pats, bet viņa tuvākais. Ja vīrs dod svētību sievai, viņa jūtas pasargāta. Ja sieva dod svētību vīram, viņš gūst panākumus. Priekšnieks ieliek padotajos tik daudz mīlestības, lai tie iedvesmotos un izdarītu visu, kā nākas. Ticība vadītājam saglabā kolektīvu krīzes periodos, savukārt vadītāja spēja dzīvot padoto labā saglabā viņam vadošu amatu.

Ja vēlas kļūt par tādu, kas var ieņemt kādu konkrētu vietu sabiedrībā, tas ir otršķirīgs mērķis un tā izpilde saviem spēkiem nāks par sliktu. Ja strādā ar sevi, tad stāvoklis pats atnāk. Tam, ko vēlas panākt, ir jāsagatavojas. Ja panāk ar viltu, nākas atkāpties, jo gatavības nav.

Uzvar tas, kas stāda mērķi augstāk par personīgām vēlmēm. Izdevīgums apēd spēkus, savukārt darbs kolektīva, valsts vārdā dod spēku. Kareivis, kas cīnās par izdzīvošanu, nespēj apturēt tanku. Vadīt uzņēmumu sevis dēļ nozīmē baidīties no visa un visiem un nekas lāga nesanāk. Ja ir ideja, tad savācas cilvēki un visi kopā gāž kalnus.

Labais vienmēr uzvar ļauno. Vienīgi jākļūst labā iemiesojumam, un tas ir ļoti grūti.

Mērķis stāv pāri visam. Ja nav mērķa, nav entuziasma, nav spēka dzīvot, iestājas depresija, nomāktība, nav iedvesmas. Ja jūt, ka dzīvo velti – tātad mērķi ir nepareizi.

Katru dienu vajag atkārtot, uzstādīt par jaunu savu mērķi, noskaņoties uz to, uzturēt tā doto enerģiju. Tam jāvelta pietiekami daudz uzmanības.

Lai dzīve nebūtu izniekota velti, jācenšas iemīlēt Dievu. Ja to nevar, jākalpo ļaudīm. Ja arī to nevar, jānodarbojas ar labdarību.

Raksta sagatavošanai izmantotas O. Torsunova un V. Ruzova lekcijas.

Esi kopā ar Sevi!
© Kārlis Šulcs 2008-2012. Visas tiesības aizsargātas.
Jaunākie labojumi 14.11.2011. Atsauksmes sūtīt autoram