Sākums | Domas 

Pozitīvā domāšana – tas ir kaut kas vairāk

Ceļā uz lieliem mērķiem katrs ir sastapis jēdzienu pozitīvā domāšana. Tas ir tik pat neizbēgami kā ieteikums pārorientēties no naudas pelnīšanas uz reāla labuma sniegšanu cilvēkiem.

Pozitīvās domāšanas pirmais solis ir savas valodas pieskatīšana. Sākam ar to, ka „negatīvo” vārdu vietā liekam „pozitīvos”. Piemēram, „nereti” vietā sakām „bieži”.

Protams, ar to process nebeidzas, tas turpinās. Ja agrāk mēs labi zinājām, kas mums nepatīk, ko mēs negribam, tad tagad sākam pievērst uzmanību vēlamajam un patīkamajam. Visu burtiski uztverošā zemapziņa sāk pildīt jaunās komandas un mēs pamanām, ka izdodas arvien labāk. Braiens Treisijs saka: „Tu iegūsi to, par ko domā visvairāk.”

Pozitīvā domāšana ir vēl kaut kas vairāk. Ar laiku mēs pamanām, ka mūsu pirmā reakcija kļūst savādāka. Piemēram, stāstāt draugam spilgtu atgadījumu. Draugs vaicā: „Kā tu to uztvēri?” Pirmā doma ir jauka, patīkama, varbūt pat mīļa. Un tikai vēlāk mēs iedomājamies, ka draugs savu jautājumu varētu būt uzdevis ar citu zemtekstu. Skats uz dzīvi kļūst siltāks. Ja agrāk bija jāpiespiežas ieraudzīt kaut ko labu otrā cilvēkā, tad ar laiku mēs pamanām arvien vairāk lietu, iemaņu un talantu, par ko otru paslavēt.

Ceļš uz pozitīvo turpinās. Tas var būt bedrains. Mēs varam paklupt un krist. Un seko pārsteigums! Skrambas un puni rada prieku! Iesākumā pieticīgu prieku par to, ka tā ir tikai skramba, varēja būt sliktāk. Vēlāk apjaušam it kā nejaušā šķēršļa sniegto mācību. Varbūt tā nav tā sajūsma, kad skaļi smejamies un lēkājam uz vienas kājas, tā drīzāk ir harmonijas apjausma, kas rodas sevi pilnveidojot.

Vai pozitīvā domāšana ir vēl kas vairāk? Jā, ir. Jēdziens Atbildība kļūst par draugu. Mēs atklājam, ka visu labo radām mēs paši, nevis Dievs, Laima vai labie gariņi. Mēs uzzinām, ka nejaukos darbus dara nevis velns un citi mošķi, bet mēs paši. Mēs pieņemam sevi pilnībā, gan labo, gan slikto. Mēs atbildam par savu rīcību, par savām domām, par to, kādi esam. Mēs paraugāmies uz savu dzīvi kā saimnieki. Tādā vai citādā veidā mēs rodam prasmi un iemaņas izvairīties no liekā, darīt svarīgās lietas un ļaut sev būt atbilstošam saviem uzskatiem.

Ko tālāk? O, te ir vēl! Ja Jūs lasāt šo rakstu, tas nozīmē, ka Jūsu dzīvi vada saprāts un instinkti ir nolikti uz aizmugurējā sēdekļa. Nu ir laiks pārkārtoties. Lai intuīcija sēž pie stūres, saprātam ļausim sēdēt blakus un dot viedus padomus!

Pozitīvā domāšana noteikti ir vēl kaut kas vairāk…


Esi kopā ar Sevi!
© Kārlis Šulcs 2008-2012. Visas tiesības aizsargātas.
Jaunākie labojumi 01.08.2008. Atsauksmes sūtīt autoram