Sākums | Domas 

Svētki un gandarījums

Tuvojas svētki. Kā mēs tos sagaidīsim? Kā apsveiksim viens otru?

Mūsdienu tehnoloģiju pasaulē ir tik pierasts sūtīt īsziņas un e-pastu. Tas ir tik ātri un vienkārši! Tai pat laikā pielikto pūļu trūkums rada zināmu prastumu tekstā, ja pie tā īpaši nepiedomā. Mēs visi labi zinām, ka teksta ziņojumos mēs varam nosūtīt tikai domas loģisko garoziņu. Dziļie komunikācijas līmeņi saņēmējam paliek noslēpumā. Rezultātā īsziņas un e-pasta apsveikums sanāk tāds virspusējs. Gluži vai jāsaka – ķeksītim…

Cik cilvēku mēs katrs pazīstam pietiekami labi, lai varētu nosūtīt lēnā gliemežpasta vēstuli? Cik daudz ir to draugu, kuru dēļ uzņemsimies aiziet uz grāmatnīcu, izvēlēsimies kartiņu, sameklēsim aploksni un marku, ar savu roku uzrakstīsim apsveikumu un vēstuli iemetīsim pasta kastē? Cik daudz darba prasa mīļš, personisks apsveikums! Jo vairāk darba tajā ieliekam, jo patīkamāks tas ir draugam.

Gliemežpasta sūtījums ietver sevī ļoti daudz informācijas. Sākot jau ar attēlu uz kartiņas, krāsu gammu, stūraino un apaļo līniju attiecību. Mākslinieka skaisti izzīmētie apsveikuma vārdi runā ļoti daudz. Te der atcerēties, ka mākslinieciskie vijumi te nebūs īsti vietā. Vienkāršībā ir spēks, sarežģītībā slēpjas ekstravagance un viltus.

Vislabāk, protams, būtu apsveikumu darināt pašam. Mēs taču zinām, ka glezna, zīmējums, jebkurš darinājums parāda pašu autoru. Un, protams, ar savu roku rakstīti vārdi – kas var būt personiskāks par šo!

Vēl personiskāks ir apciemojums. Vislabākā dāvana taču ir labs draugs! Kopā pārrunāt dzīvi, pastāstīt par saviem sasniegumiem, uzmundrināt un atbalstīt vienam otru, kopā rast jaunas idejas, būt uzticības pilnā gaisotnē un gūt patīkamas emocijas. Labs draugs ikvienam ir milzīga vērtība.

Senos laikos, kad dzīvnieki vēl runāja, cilvēki neko nedarīja tāpat vien. Viņi labi apzinājās katras dienas enerģētiku un spēcīgākajās dienās veica rituālus ar stingri praktiskiem mērķiem. Piemēram, ļaužu virtene, rokās sadevusies, staigāja pa īpašām vietām, tā atjaunojot un harmonizējot savu auru. Pēc šiem praktiskajiem rituāliem cilvēki guva mums grūti izprotamu gandarījumu. Mūsdienās ir saglabājušās atmiņas par to, cik tas bija labi. Dienas gan ir sajukušas un rituālu jēga aizmirsusies. Palikusi vien vēlēšanās būt kopā un justies labi.

Novēlu mums visiem, sēžot pie bagātīgi klātiem galdiem, atrast kādu reālu jēgu šai sēdēšanai. Patīkami pavadīts laiks nav mērķis, gandarījums ir padarīta darba rezultāts un tas iestājas automātiski, ja darbs bijis vērtīgs.


Esi kopā ar Sevi!
© Kārlis Šulcs 2008-2012. Visas tiesības aizsargātas.
Jaunākie labojumi 15.12.2008. Atsauksmes sūtīt autoram