Sākums | Domas 

Liktenis, kultūra un brīvā izvēle

Kas ir liktenis un kas ir brīvā izvēle? Šie abi jēdzieni it kā izslēdz viens otru. Par to, ka ir liktenis, neviens nešaubās. Taču mēs varam mainīt savu dzīvi. Kā tad īsti ir?

Liktenis un brīvā izvēle pastāv vienlaikus. Ilustrēšu to ar piemēru par mušas dzīvi.

Ir istaba. Parasta, vidēja lieluma istaba ar durvīm un logu, ar mēbelēm un visu, kā pieklājas. Šai istabā bija lemts piedzimt mušai. Kad viņa no kāpura pārtapa par lidojošu kukaini, viņa lidinājās pa istabu un tā likās milzīga. Tajā bija miljons tumšu stūrīšu un sīku spraudziņu. Ar vienu mušas mūžu būtu daudz par maz, lai visus tos izpētītu. Istabā vienmēr bija silti, un vienmēr atradās kāda drupatiņa, ko apēst.

Pēc kāda laika mušai uznāca tieksme meklēt gaišāku vietu. Tas ir instinkts. Muša lidoja un atdūrās pret loga stiklu. Tieksme uz gaismu bija liela, un muša sitās pret stiklu, piekusa, pastaigāja pa to, atkal sitās…

Liktenis ir istaba, kurā dzīvoja muša. Viņai ir brīva izvēle lidināties pa, mušasprāt, milzīgo telpu. Istabas sienas un logs nosaka robežas, kurās muša var brīvi uzturēties. Pārvietot noliktās robežas nav mušas spēkos.

Mušai ir tieksme uz gaismu. Taču – vai muša patiešām ir gatava gaismai, īstai gaismai? Reizēm liktenis piedāvā iespēju un atver logu. Taču muša reti to spēj novērtēt un sitas pret to rūti, kas ir aizvērta. Visuzinošais likteņa lēmējs to zina un logu vaļā ver ļoti reti. Taču muša ar savu neatlaidību var izraisīt strauju likteņa pārstāvja kustību, kas atdala mušas dvēseli no ķermeņa. Pēc šī notikuma muša piedzimst ārā un bauda vēl milzīgāku likteņa piedāvātu telpu ar spožu saules gaismu, ar karstumu dienā un aukstumu naktī, ar svaigu gaisu un mūžīgām bailēm tikt apēstai. Tā jau ir cita muša ar citu dzīvi un citu likteni. Viņa izbauda to gaismu, pēc kuras ilgojās istabas muša. Izbauda pilnīgi visu, kas saistīts ar gaismu.

Tik tālu ieskats mušas dzīvē, ar kuru metaforiski vēlos parādīt, kas ir liktenis un kas ir brīvā griba. Tagad palūkosimies uz citu ilustrāciju.

Auto vadītājs stūrē savu auto pa ceļu. Viņam ir brīva izvēle – braukt pa ceļu tāpat kā visiem vai braukt savādāk, ignorējot ceļu satiksmes noteikumus, vispārzināmus pieņēmumus, citu viedokli un veselā saprāta diktētos noteikumus. Vairums vadītāju izvēlas braukt pa ceļu, jo viņi zina, ka braukšana pāri grāvjiem ir labākajā gadījumā mazefektīva, sliktākajā beidzas ar sasistu auto vai paša nāvi.

Liktenis ir ceļš, kura robežās varam virzīties. Cenšanās darīt kaut ko ārpus robežām sagādā lielas grūtības un ciešanas.

Kad ceļa darbinieki ceļa vidū izrok bedri, viņi noteikti saliek brīdinājuma un aizlieguma zīmes. Šie aizliegumi nav ļauni, tie liek uzmanīties no konkrētās vietas, jo ir zināms, ka pa bedrēm braukt nav veselīgi, var rasties būtiski bojājumi. Ja auto vadītājs jūtas visspēcīgs un aizlieguma zīmes neievēro, bēdīgs gals ir garantēts.

Tieši tāpat ir netveramajā pasaulē. Ir kultūra, ir vispārzināmas lietas, ir zināms, kas ir labi un kas slikti. Šīs zināšanas radušās tūkstošiem gadu ilgā laikā, tās ir miljoniem reižu pārbaudītas. Līdz mums nonāk esence kulturālas uzvedības veidā. Kas vēlas būt „kruts” un izcelties, darot neatzītas lietas, tas apzināti izvēlas bēdīgas sekas. Iepriekšējās paaudzes ir pamatīgi pārbaudījušas kulturālas uzvedības ieteikumus, ir vērts noticēt un nepārbaudīt vēlreiz uz savas ādas. Ir vērtīgākas lietas, ko darīt.

Savelkot kopā:

- Brīvajai izvēlei ir robežas un nav cilvēka spēkos tās mainīt;

- Pietiek ar vienu kļūdu, lai sabojātu visu dzīvi;

- Kas nāk viegli, tas ir no Dieva. Kas nāk grūti, tas no sātana.


Esi kopā ar Sevi!
© Kārlis Šulcs 2008-2012. Visas tiesības aizsargātas.
Jaunākie labojumi 13.02.2009. Atsauksmes sūtīt autoram