Sākums | Domas 

Viss ir tieši otrādi

No kā mēs mācāmies labi un pareizi dzīvot? No apkārtējiem. No kā viņi mācās dzīvot? No apkārtējiem. Vai apkārtējo vidū ir labi un pareizi piemēri? Kā lai zinām, ka piemēri ir labi? Mūsdienu problēma ir tā, ka nav labu piemēru. Mēs zinām daudz šausmu stāstu, taču ar labajiem stāstiem ir pagrūti… Un tā ir iegājies – katrs uz savas ādas izmēģina daudzus variantus un kaut ko secina no tā, kas beigās iznāk. Vai tā dzīvot ir labi? Nē. Kādēļ pašam eksperimentēt un mēģināt atrast vislabāko dzīves ceļu? Ir taču labākas lietas, kam tērēt neizmērojami dārgo laiku! Taču nē – pat vecāku pieredze mums šķiet novecojusi un bezvērtīga, mums pašiem sava galva uz pleciem, mēs gribam dzīvot moderni, savādāk, patstāvīgi, nevienu neklausīt. Tādā veidā aiziet senā pieredze, kad ļaudis visu darīja pareizi un vēroja, kā viss iet uz labu. Modernā dzīve nozīmē darīt tā, kā mēs uzskatām par pareizu, un vērot, ka ne tuvu ne viss iet uz labo pusi. Un tas šķiet normāli, jo visiem neveicas. Patiesi laimīgu cilvēku satikt šodien ir liela problēma. Nav no kā mācīties un mēs nemaz negribam mācīties, mēs gribam, lai mūs neviens netraucē kļūdīties savā individuālajā veidā.

Pareiza, laba un laimīga dzīve nozīmē atteikšanos no sava trauslā, dārgā un individuālā ego. Kam tas ir pa spēkam, tas var lasīt tālāk. Pārējiem turpmākais izsauks vienu vienīgu riebumu.

Rakstā ir uzskaitīti daži sabiedrībā populāri uzskati, kas ir pilnīgā pretrunā ar laimīgas dzīves pamatu. Dažos vārdos ir paskaidrots, kādas problēmas no tiem rodas, kā arī ļoti īsi pateikts, kā būtu pareizi. Domāju, šis uzskaitījums noderēs sevis attīstībai.

Katrs pats zina, kā viņam labāk mācīties. – Apmācība pēc idejas ir rakstura iezīmju pārņemšana. To var izdarīt tikai tad, ja apmācāmais pakļaujas skolotājam. Ja cilvēks pats labāk zina, kā viņam labāk mācīties, neizdosies ne uzņemt labās īpašības no skolotāja, ne arī iegaumēt faktus un informāciju. Ja ir nepieciešams kaut ko iegaumēt, vajag piebiedroties tiem, kas tajā ar lielu entuziasmu dzīvo, tā pārņemot iedvesmu mācīties, un zināšanas tiks uzņemtas viegli.

Pēc iespējas ātrāk jāiestājas augstskolā. – Ja nav skaidrs, kurp iet tālāk, parasti izvēlas prestižāko un dārgāko mācību iestādi, mokās tur un tērē vecāku naudu. Iepriekš vajag padomāt, pastrādāt un saprast, kur ir sava īstā vieta.

Vispirms nodrošināta dzīve, darbs, dzīvoklis, auto, vasarnīca, tad varēs mierīgi apprecēties. – Ja sieviete sevi nodrošina, viņa zaudē sievišķību. Vai nu mīlestība, vai darbs, viens no diviem. Vai nu labs raksturs, sevis attīstība, attiecīgi labs vīrs, vai arī daudz naudas.

Karsta mīlestība no pirmā acu skatiena ir galvenais rādītājs, ka ir satikta īstā otrā pusīte. – Spēcīgas jūtas rāda, ka cilvēks atrodas spēcīgā karmas ietekmē. Vispirms abi izbaudīs labo, un tas notiks ātri, pēc tam nāks sliktā daļa visam atlikušajam mūžam. Spēcīga pieķeršanās rada egoismu, kad katrs vēlas apmierināt savas vēlmes. Vīrietis vēlas, lai sieviete viņu ciena, taču sievietei tas ir pats grūtākais. Sieviete vēlas, lai vīrietis uzvedas tāpat kā pirmajā satikšanās reizē, un vīrietim nav nekā grūtāka par to. Abi prasa sevis apmierinājumu viens no otra, paši savu daļu nevēlas darīt un kļūst arvien neapmierinātāki. Tā spēcīgas jūtas rada spēcīgu aizvainojumu, greizsirdību, niknumu. Lai no tā izbēgtu, jāklausa vecāki, viņi jūt, ar kuru jauno cilvēku viņu atvasei būs labi, bet ar kuru būs problēmas. Ar vēsu prātu vajag izvērtēt, no kādas ģimenes ir partneris, jo ar viņu dzīve būs tāda pati, kā dzīvo viņa radinieki.

Mana sirds man pateiks, kurš ir mans īstais. – Šajā gadījumā sirds saka tieši otrādi. Tā saucamā sirdsbalss mīlas lietās ir vienkārša iekāre, ko rada ķermeņa vēlmes. Ar saprātu un dvēseles balsi tai nav nekāda sakara, tādēļ vadīšanās pēc tās ir taisns ceļš purvā. Paļaujoties uz vecākiem, ir iespējams attiecību laikā radīt spēcīgas jūtas ar sev patiešām piemērotu partneri.

Kādēļ vajadzīga draudzība, es gribu precēties! – Draudzība ir pirmais attiecību līmenis. Pirms tuvākām attiecībām vajag vismaz divus gadus draudzēties. Citādi attiecības nekad nekļūs dziļas.

Vīrietim nekavējoties gribas sievieti. – Jāpagaida. Šādā brīdī vīrietis tik rupji apietas ar sievu, ka viņa to ilgi atceras un sirdī jūt nepatiku pret viņu. Tas ārda ģimeni.

Kad vīrietim precēties? – Vīrietis ir gatavs kopdzīvei tad, kad saprot šī soļa nopietnību. Kad viņš to saprot, viņš domā, ka nekad neprecēsies. Izpratne parasti parādās tad, kad saprot, ka viens pats tiek ar visu galā.

Ja nedzīvo kopā, tātad nemīl. – Veidojot attiecības, jo vēlāk ir sekss, jo labākas attiecības izveidojas. Ģimenes dzīvē ir daudz situāciju, kad labāk ieturēt distanci, lai kulturāli un nesāpīgi tās atrisinātu.

Mēs neesam īstais pāris. Liktenis nav lēmis apprecēties. – Šādas domas parādās cilvēkiem, kuriem iekšā ir ļoti daudz niknuma un egoisma, kas neļauj izveidot labas attiecības. Ja cilvēkam nav draugu, vispār nav neviena, viņam nav tiesību veidot ģimeni. Tikai tad, kad cilvēks sāk rūpēties par apkārtējiem, viņam parādās paziņas, tad draugi, tad veci cilvēki sāk viņu cienīt. Tikai tad cilvēks ir gatavs uzņemties atbildību par ģimeni. Kad aiz rūpēm par apkārtējiem aizmirsīsies doma par precēšanos, parādīsies iespēja apprecēties ar pašu labāko. Un katrs ir paša labākā vērts.

Vispirms nopirksim māju, labi iekārtosimies, tad varēsim domāt par bērniem. – Vislabākā iespēja dzemdēt veselīgu, talantīgu bērnu sievietei ir ap 20 gadiem, pēc tam šī iespēja strauji mazinās. Turklāt bērns dzimst ar savu karmu, kas kopumā maina ģimenes materiālo stāvokli. Tikko sieviete jūt spēcīgu vēlmi pēc bērniem, viņai tie jādzemdē – ir īstais laiks, ir spēks, ir viss, kas vajadzīgs.

Mans vīrs droši vien nav pats labākais variants… – Tikko sieviete sāk šaubīties, ka vīru viņai devis Dievs, tā vīrs uzreiz sāk skatīties uz citām sievietēm. Spēku nešaubīties dot saskarsme ar cildeniem cilvēkiem.

Dzērāju vīru sievai gribas pamest, lamāties un neieredzēt. – Ja vīrs dzer, tātad liktenis ir lēmis tādu – vai nu dzērāju, bet citādi labu cilvēku, vai arī sliktu cilvēku, bet nedzērāju. Labāk palikt kopā, jo dzeršanu var izārstēt ar mīlestību. Piedot, rūpēties, attālināties no viņa, kad piedzēries, ar savu labo piemēru audzinot izdodas pavērst dzīvi uz labo pusi. Lai arī neticami un neloģiski, tas strādā un ir rezultāti. Lai iegūtu laimi, ir jāstrādā. Nekā citādi laime nav iegūstama.

Kad māte audzina dēlu, viņa vēlas to pasargāt no visa. – Jāļauj viņam kļūdīties. Ja vīrietis necieš, viņš neattīstās. Taču visiem spēkiem jāsargā un jācīnās ar to, kas var zēnu nogalināt – cigaretes, sliktas kompānijas, narkotikas, pretējais dzimums. Vajag burtiski izraut šīs tieksmes no galvas, pieteikt tām karu. Par morāles principiem ir jācīnās visiem spēkiem. Par citām kļūdām var tik ļoti nepārdzīvot.

Vecāki jūtas vainīgi savu bērnu slimībās un pārāk daudz cenšas kaut ko darīt. – Bērni slimo sava likteņa ietekmē, ar vecāku rīcību tam nav nekāda sakara. Jā, vecākiem un bērniem likteņi ir līdzīgi, taču tas nenozīmē tiešu saistību.

Bērns skatās pornofilmas. Lai skatās, viņam taču vajag iegūt pieredzi. – Mūsdienās 70% jauniešu ir grūti turēt sevi rāmjos. Tas tādēļ, ka viņiem pirms laika ļāva tikties ar pretējo dzimumu. Pusaudžu vecumā seksuālā enerģija nav vadāma un ja vecāki to necenšas savaldīt, tā aizslauka saprātīgu domāšanu. Tādēļ bērnu nodarbina pēc iespējas vairāk, lai viņam nav laika pat domāt par pretējo dzimumu.

Ir nauda, ir vēlme pirkt māju, ir izdevīga iespēja – tā ātri jāizmanto! – Kad patiešām lemts iegūt īpašumā māju, vis notiek mierīgi, gandrīz pats no sevis. Steidzoties un ķerot kuru katru brīdi nozust gatavo iespēju, parasti nekas neizdodas vai izdodas slikti.

Tikko skolu beigušais meklē labu darbu, kur maz jāstrādā un daudz maksā, kur ir komfortabli un labi. – Jāiet strādāt tur, kur piedāvā, neskatoties uz mazo algu un grūto darbu. Tas tādēļ, lai audzinātu sevī darba mīlestību. Strādājot cilvēks sevi padara par personību.

Nodibināta firma, darbs rit, bet rezultātu nav. Tātad jālikvidē un jāsāk cits bizness. – Tieši otrādi, jāturpina strādāt. Tas ir iespējams tad, kad dara cilvēkiem derīgu darbu, nevis tikai pelna naudu. Kamēr nav sajūtas, ka cilvēkiem konkrētais pakalpojums ir vajadzīgs, jāmeklē darbs parastā kārtībā – pie kāda darba devēja. Ja negribas strādāt kāda labā, bet pats nespēj veikt kaut ko cilvēkiem noderīgu, tātad ir jāpiespiež sevi strādāt darba devēja labā.

Padotie ir dumji, neko nesaprot, gribas viņus kārtīgi piežmiegt, lai kļūst gudrāki. – Jāžmiedz sava lepnība un jāmīl padotie. Vienīgā audzināšanas metode ir piedošana. Stingrība jau ir, citādi par priekšnieku kļūt nav iespējams, un to parādīt nevajag, visi to tāpat redz un jūt. Sodīt vajag, protams, bet galvenais – mīlēt.

Jo vairāk maksā, jo labāks darbs. – Tipiskas lamatas. Darbā iegūtā prieka daudzums parasti ir apgriezti proporcionāls iegūtās naudas daudzumam. Laba darba iegūšanas shēma ir vienkārša – sākumā grūti, maz maksā, rezultāts nāk vēlāk. Pie tam sākumā cilvēks nedomā par naudu, darbs viņu aizrauj.

Jo vairāk pūļu ieliek karjeras veidošanā, jo ātrāk virzās uz augšu. – Jo mazāk tirinās, jo mazāk sabojā to, kas ir. Darbu vajag darīt mierīgi un attīstīt labās rakstura īpašības. Kad būsim patiesi gatavi, pārmaiņas notiks nemanot, mierīgi un plūdeni.

Iestājies nogurums no darba, gribas to pamest. – Jāpaliek un jāturpina. Jācenšas atpūsties. Jāpagaida, kamēr pāriet nepārvaramā vēlme visu pamest. Kad parādās iespēja pāriet uz citu darba vietu un tā ir mierīga, nesteidzīga, var sākt pārdomāt – kādēļ man tā vajadzīga, ja tā ir tāda pati kā šī? Kad citu piedāvājumu nav, šķiet, ka citas darba vietas ir daudz labākas, un tās ir lamatas. Darba maiņa pēc paša neatliekamas vēlēšanās rada vairāk problēmu nekā labuma.

Tikai ar darbu un piepūli var sasniegt laimi. – Darbs nepieciešams savas dzīvības uzturēšanai. Pa īstam pūles novērtē tikai Dievs, pārējiem visiem ir vairāk vai mazāk vienalga. Pārlieks darbs atnes sliktu veselību, ciešanas, sabojātas attiecības. Darba devējs nespēj dot cilvēkam nekādu aizsardzību. Smags darbs nedod ne stāvokli sabiedrībā, ne bagātību, ne veselību, ne veiksmi, ne varu, ne spēku. Darbs jāliek otrajā vietā.

Pāri pusmūžam rodas tieksme ņemt papildus darbu, pelnīt vairāk naudas, jo bērni aug, par mācībām jāmaksā, par visu jāmaksā un gribas, lai viņi nejūt finansiālu trūkumu. – Mūža otrajā pusē jāsamazina aktivitāte naudas iegūšanā un jāveltī vairāk laika garīgajā attīstībā. Tieši tas bērniem pietrūkst un tādēļ viņi prasa vairāk komforta, vairāk naudas. Lai arī gribas vairāk atpūsties, ir jāpiespiež sevi attīstīties garīgi.

Kad atnāk smaga slimība, cilvēks intensīvi meklē ārstu, kas to var izārstēt. – Nekavējoties jāsāk lūgt Dievu un jāsāk pildīt visus garīgās dzīves likumus un noteikumus un jāatsakās no visiem laicīgajiem ieradumiem.

Īsi pirms nāves nesagatavotam cilvēkam ļoti gribas dzīvot. – Pirms nāves caurām dienām jālūdzas Dievam, lai nokļūtu viņam pēc iespējas tuvāk.

Gribas ātri iztērēt naudu. – Jāpagaida.

Gribas tūlīt kaut ko nopirkt. – Jāpagaida.

No rīta jāpaguļ ilgāk, vajag kārtīgi atpūsties. – Jāceļas.

Vakarā gribas apēst kaut ko sātīgu un taukainu. – Vakarā jāēd nedaudz kaut kas viegls – augļi, sautēti dārzeņi, nedaudz silta piena.

Cilvēks redz ēdienu un viņam to tūlīt gribas apēst. – Vispirms jāpasmaržo. Ja ož nejauki, tā ir inde un to ēst nedrīkst.

Dzirdot aizskarošu vārdu, gribas tūlīt pat atbildēt. – Jāpagaida. Tūlītējas emocijas izsauc attiecību pasliktināšanos. Ja pēc 1-3 dienām vēl būs ko teikt šai sakarā, to varēsim mierīgā sarunā izrunāt.

Gribas kaut ko nožēlot. – Katrs cilvēks dzīvo tieši tā, kā viņš to var un tas ir viņa dzīves eksāmens.

Kad gribas kaut ko ātri – ir jāpagaida, jo ir skaidrs, ka plānotais neizdosies. Izdošanās nāk pēc pārdomām un koncentrēšanās. Tas prasa laiku.

Nobeigumā anekdote par iekšējo balsi. Reiz kādu ceļotāju noķēra indiāņi un piesēja pie koka. Cilvēks nodomāja:

– Viss, tagad ir beigas…

Taču iekšējā balss viņam čukst:

– Nē vēl nav beigas!

Cilvēks nopriecājās un turpināja klausīties savas sirdsbalss čukstus.

– Redzi to garmataino? Pasauc viņu!

Cilvēks pasauca.

– Iespļauj viņam sejā!

Ceļotājs tā arī izdarīja.

– Nu lūk, tagad ir beigas! – iekšējā balss apmierināti noteica.

Ir viegli klausīt savai iekšējai sajūtai. Nekādas piepūles, nekāda saspringuma, nekādu uztraukumu. Kā būs, tā būs, gan jau būs labi. Cita pieeja dzīves grūtību risināšanai ir zināšanas, ilggadīga pieredze un uz tās bāzes radīta intuīcija. Vēl viena pieeja ir iet un meklēt padomu pie tiem, kas zina, kam dotā tēma ir gadiem desmitiem ilgs maizes darbs. Katrs iet savu ceļu. Nav nekāda spiediena, viss nāk, ievērojot izvēles brīvību.

Dzīves ceļa mērķis ir laime. Tad kādēļ mēs tik daudz ciešam? Gluži vienkārši – laime un egoisms ir nesavienojamas lietas. Tieši mūsu pašu egoisms ir mūsu ciešanu cēlonis. Ja mēs ar to tiekam galā, iegūstam gaidīto rezultātu – laimi.

Raksta sagatavošanai izmantota O. Torsunova lekcija.


Esi kopā ar Sevi!
© Kārlis Šulcs 2008-2012. Visas tiesības aizsargātas.
Jaunākie labojumi 19.01.2011. Atsauksmes sūtīt autoram