Sākums | Domas 

Par darbu

Punktuāli un atbildīgi cilvēki gluži dabiski ieņem augstu stāvokli un iegūst labu materiālo nodrošinājumu.

***

Cieņu nevar sagaidīt ātrāk nekā mēs to esam nopelnījuši. Vīrietis smagi cieš, ja viņu neviens neciena. Cieņu nevar iegūt ar varu. To iegūst, kad mēs paši cienām citus, īpaši vecākus par mums gan gadu skaita ziņā, gan hierarhijas, gan mantiskā stāvokļa, gan gudrības, gan skaidrības ziņā.

***

Vasja strādā par sētnieku pilsētas nomalē, saņem smieklīgu algu un acīmredzami viņam nekas labāks nespīd. Ko viņš var darīt lietas labā? Viņš var nevis vienkārši slaucīt savu ielu, bet uzstādīt mērķi – mana iela būs pati tīrākā, skais-tākā, uzkoptākā. Strādājot ar tādu uzstādījumu, ar laiku viņu ievēros un bagāti cilvēki piedāvās darbu. Nevajag skatīties uz bagātnieku pretenzijām un īpatnībām, pats fakts jau ir pateicība par labu darbu. Tā turpinot, ar laiku Vasjam piedāvās labāku darbu, plašākas iespējas un pilnvaras.

***

Cilvēkam ar augstāko izglītību, daudz diplomiem un ambīcijām parasti ir milzīgs trūkums, kas traucē iegūt vēlamo – lepnība. Darba devējs un jo īpaši viņa nākamie kolēģi uz jauno cilvēku sākumā skatās ļoti skeptiski. Viņam dod pašus vienkāršākos darbus – tīrīt kartupeļus, slaucīt putekļus, iznest "pīli" u.t.t. Ja cilvēks nepiepūšas, neapvainojas un dara darāmo, ar laiku parādās viņa prasmes. Pēc tām arī par viņu spriež un dod viņam atbilstošu amatu. Ja cilvēks "apzinās savu vērtību" un atsakās – pats vainīgs, ne kā citādi savu meistarību parādīt nav iespējams.

***

Atdot mums vienalga nāksies, tāds ir likums. Vai nu bandītiem, vai ieņēmumu dienestam, vai ziedojumiem. Varam paši izvēlēties, kurš variants mums vairāk patīk.

***

Kā iegūt spēku? Atraujot domas no problēmām.

Piemēram, nav naudas. Domas par to nekādā veidā naudu nevairo. Turklāt vairojas nemiers un nervu sistēmas traucējumi.

Labi, cilvēks nolemj strādāt, lai papildinātu savu bankas kontu. Viņš strādā no rīta līdz vakaram, taču nauda nevairojas. Viņš strādā divos, trijos, četros darbos. Nauda it kā parādās, taču tā tūlīt jāiztērē neatliekamām vajadzībām – slimības, nelaimes gadījumi u.tml. Tā cilvēks atdod veselību par grašiem.

Nauda mums tiek dota, lai mēs vai nu to iztērētu laimes vairošanai citiem, vai paši stipri degradētu. Ja cilvēks nopelnīto atdod bērnu namiem, trūcīgo uzturēšanai, ļaudīm ar īpašām vajadzībām, baznīcām – viņš iegūs laimi un entuziasmu sava darba turpināšanai. Tā rodas spēks.

***

Kad šķietami bez iemesla, nepelnīti kāds mums uzbrūk, piekasās, ar visu ir neapmierināts, meklē kašķi – liktenis provocē mūs veikt noteiktas darbības un saņemt iepriekš nopelnītus agresijas augļus. Lai no tā izvairītos, šādā situācijā nedrīkst atbildēt ar to pašu. Jāsaņemas, jānomierinās, jāapvalda sevi un jāpacieš. Jāatvainojas par savu nepareizo rīcību. Varam palīdzēt tam, kurš uzbrūk. Ja palīdzam uzkurināt naidu, sekas var būt ļoti ļaunas, jo cilvēka egoismam nav robežu. Tādēļ ir svarīgi naidu apturēt pašā sākumā. Nevajag pazemoties, bet pielikt visus spēkus konflikta apturēšanai. Atvainošanās neitralizē konfliktu. Pēc kāda laika uzbrukumi pāriet un viss vēršas uz labu.

***

Ar kritiku neko nav iespējams panākt. Ja cilvēkam saka, ka viņš ir stulbs, viņš kļūst vēl stulbāks. Vadītājs savus padotos iedvesmo ar savu piemēru un slavē visu, kas ir izdevies. Ja priekšniece ir sieviete, viņa savu var panākt, vēršoties pie vīrieša goda: "Jūs esat cienījams darbinieks, ilgi nostrādājis savā vietā, jums tāda rīcība nepiestāv."

***

Tirgotāju veikalus visvairāk izlaupa tajos strādājošie pārdevēji. Viņi to dara tādēļ, ka tirgotājiem ir žēl ieguldīt pārdevēju apmācībā un parūpēties par viņiem.

***

Laime un nauda ir divas nesavietojamas lietas. Jo vairāk darba, jo vairāk naudas, attiecīgi laimes – nepareizi. Patiesībā, jo vairāk strādā, jo sliktāka veselība. Aktivitāte un entuziasms var būt neveselīgi, kaut no ārpuses izskatās pēc laimīgas un aktīvas dzīves.

***

Skriešana uz mērķi, cenšoties to nenokavēt, parasti beidzas slikti. Tādā nervozā stāvoklī cilvēks neko neredz sev apkārt un cieš no negadījumiem. Saprātīgs ātrums un reizē spēja saistīt iespējami vairāk notikumu, lietu, visa, kas notiek apkārt – tā ir efektivitātes atslēga. Darbība autopilotā ir kaitīga. Jāmācās vienmēr spriest un apsvērt – ko es daru, kā es to daru, kādēļ, kādas būs sekas, kurp tas viss ved.

***

Jo vairāk baudām dzīvi, jo mazāk spēka mums ir. Tādēļ jāatturas no galējībām, jābūt balansam starp baudām un askēzēm.

***

Ir cilvēki, kam ir iedzimta nepatika pret darbu. Viņi atliek visu līdz pēdējam, strādā ļoti negribīgi, ilgi, ar garām pauzēm. Viņus nemotivē pilnīgi nekas, pat liela nauda nē. Toties par puslitru šņabja viņi gatavi smagi strādāt un beigās būs laimīgi. Nekādu karjeru viņi netaisa, nemācās. Pārtiek no haltūrām. Strādā smagu, netīru darbu. Nespēj pastāvīgi uzturēties vienā darba vietā, pēc pāris mēnešiem apnīk, nekas vairs nepatīk, visi slikti, iet prom. Tā viņš visu dzīvi mētājas no vienas vietas uz citu. Vienmēr cenšas apmānīt.

Ir cilvēki, kas jebkādiem līdzekļiem tiecas sasniegt savu mērķi. Var atdot savu veselību, savu laiku, visu, galvenais, ka mērķis ir sasniegts. Parasti pārstrādājas. Neatlaidīgi, ietiepīgi. Nespēj nomierināties. Darbā strādā, mājās strādā, visur strādā, apstāties un atpūsties nespēj. Nepārtraukti tīra līdz caurumiem, pārvieto priekšmetus no vienas vietas uz citu, dauza paklājus, pie tam dusmojas, ka citi neko negrib darīt. Mežā nespēj mierīgi pastaigāties, noteikti kaut kas jāvāc un jānes, piemēram, sēnes. Neredz darbam ne gala, ne malas, visu laiku ir sajūta, ka nekas nav izdarīts. Tā kā nespēj izdarīt līdz galam, sāk visiem krist uz nerviem. Katru cilvēku uztver kā potenciālu strādnieku. Ja cilvēks nestrādā – slikta personība, ja strādā – laba. Attiecīgi visi no viņa cenšas izvairīties. Vecumā sagaida vientulība kopā ar savu darbu. Cieš no mugurkaula un locītavu slimībām – tie nav paredzēti tādām slodzēm. Kļūst par neirotiķi, visu laiku dusmojas, hipertonija. Pēdējais variants – paralīze. Vienīgais sapnis pēc atveseļošanās – strādāt, strādāt un vēlreiz strādāt – tieši tas, kas novedis uz slimības gultas. Tic, ka darbs ir vienīgais cilvēka pastāvēšanas iemesls: "Darbs radīja cilvēku." Cilvēks nav radīts darbam, cilvēks radīts garīgai attīstībai. Ja ne tā, mēs jau sen strādātu kā roboti. Smagu darbu jāuztic tehnikai, taču šiem cilvēkiem žēl izdot naudu par tehniku, viņi visu dara patši. Pat ja tehnika ir, to ātri salauž. Cenšas uzreiz izdarīt daudz un iegūt daudz naudas, vēlāk zaudē reputāciju un visu pārējo. Krīt galējībās – sarauj pāri spēkiem, tad nespēkā nokrīt un atmet visam ar roku.

Ar ko atšķiras profesionāls krāvējs no iesācēja? Iesācējs stiepj, cik var panest, ka tik ātrāk pabeigt. Profesionālis to pašu pārvieto piecreiz vairāk piegājienos un nepārpūlē sevi. Iesācējs nes pa desmit un vairāk ķieģeļiem un pēc gada vairs nespēj pakustēties. Profesionālis nes pa trim ķieģeļiem, ne vairāk, un strādā visu mūžu.

Ir cilvēki, kas strādā saprātīgi. "Kādēļ man tā pūlēties, ja var izmantot tehniku un vēl kādu pasaukt palīgā?" Viņi daudz laika veltī darba kvalitātei. Viņi nevis iesmērē pircējam kaut ko, bet pārdod to, ko pircējam tiešām vajag, tā iegūstot labu reputāciju. Rūpējas par cilvēkiem. Kvalitāte pirmajā vietā. Askēzes. Izturēti. Pacietīgi. Mīl darbu. Labdarīgi. Saprot, ka bez veiksmes nekāds darbs nenesīs panākumus. Spēj paciest visas klientu muļķības.

***

Ja grib izdarīt visu uzreiz un ātri, dabū bruku.

***

Ir cilvēki, kas brauc atpūsties kaut kur, piedzeras un aizmirstas. Rezultātā nogurst vēl vairāk nekā no darba. Miegs nenozīmē, ka izdosies atpūsties.

Ir cilvēki, kas iet ciemos, apmeklē pasākumus, aktīvi bauda dzīvi un no tā visa arī ļoti nogurst.

Ir cilvēki, kas meklē mierīgu un labvēlīgu kopā pasēdēšanu patīkamā un pacilājošā gaisotnē. Gadās, ka labos semināros izdodas labi atpūsties. Pati labākā atpūta ir domu novēršana no ikdienas uz augstākām lietām.

***

Ja kāds (klients, policists) lecīgi uzvedas, apvainojoši, rupji, nekaunīgi izsakās, draud, pār mēru izmanto savas tiesības – nedrīkst nolaisties līdz viņa līmenim. Viņš šādi sevi attaisno, lai turpinātu apvainojumus daudz smagākā formā, līdz pat sišanai un nogalināšanai. Kas viņam atbild ar to pašu, to mierīgi drīkst nožmiegt. Ja cilvēks stingri pieturas pie augstiem morāles un tikuma principiem, rupjā spēka apēnotajam nav varas pār viņu un nav spēka turpināt apvainojumus. Netīrumus ar netīrumiem nenotīrīsi, netīrumus nomazgā tīrība. Parasti pirms smagiem uzbrukumiem notiek daudz sīku nesaskaņu, ir aizkaitinājums, satraukums un niknums, gribas uz visiem rūkt. Tas jau iepriekš brīdina, ka, tā turpinot, būs vēl sliktāk.

Raksta sagatavošanai izmantotas S. Serebjakova lekcijas.


Esi kopā ar Sevi!
© Kārlis Šulcs 2008-2012. Visas tiesības aizsargātas.
Jaunākie labojumi 19.04.2011. Atsauksmes sūtīt autoram