Sākums | Domas 

Cīruļi un pūces

Kā apmaldījies var atrast ceļu uz elli? Turpinot savu ceļu, tas nonāks tieši ellē.
Džons Vilmots, galma asprātis

Ir cilvēki, kam patīk agri celties no rīta – tos sauc par cīruļiem. Citiem patīk ilgi pagulēt un rosīties vēlu vakarā – tos sauc par pūcēm.

Diemžēl šāds iedalījums ir mākslīgs, dabā tāds neeksistē. Tā ir attaisnojoša, nomierinoša filozofija. Realitāte ir tāda, ka pūce pēc definīcijas ir atpalicis, no grafika izkritis cīrulis. Tāds dzīves ritms ātrāk sabendē ķermeni, attiecīgi vecuma vājums pienāk agrāk.

Ļaudīm paredzēts princips: tumšs – guļam, gaišs – strādājam. Vienkārši un saprotami. Taču mākslīgais apgaismojums izsit no ritma. Nav skaidrs, kā būt, tādēļ sākas atteices. Kad esam dabā, redzam sauli un mēnesi, apziņā dabiski notiek orientēšanās process laikā. Ķermenis pats saprot, kad ieslēgt dienas režīmu un kad nakts režīmu.

Vienkāršoti runājot, ķermenim ir divi režīmi – dienas un nakts. Nakts režīms ir divas reizes vājāks par dienas režīmu. Tas paredzēts, lai visi bioloģiskie procesi ritētu lēnāk un varētu atpūsties. Dabiskā kārtā tas ieslēdzas, kad uzlec mēness.

Kad virs mums ir griesti, mākslīgā saule u.tml., tad nav skaidrs, kad ieslēgties nakts režīmam, un tas katram gadījumam neieslēdzas. Ķermenim pusi diennakts jādzīvo dienas režīmā, pusi – nakts. Ja tas visu laiku strādā "ar paaugstinātiem apgriezieniem", katram ir skaidrs, ka tas ātri nolietojas. Ja ķermenis nepārslēdzas ilgi, tad vispār pārstāj pārslēgties. Tā mēs dzīvojam šoka stāvoklī. Tādēļ dzīvojam maz, jo visa dzīve paiet dubultā, pārslodzes režīmā. Vēl kafiju, tēju, lai būtu pavisam jautri…

Kā nomierināties? Ar metodi "sitiens pa pieri" – alkohols, sekss. Trīs glāzes vodkas un cilvēks turpat uz vietas izslēdzas un guļ. Tas ir ekstremāls pārslēgšanās veids, neveselīgi, tikai vēl vairāk sabeidz veselību.

Kā ir pareizi? Vajag nomierināties, iet mājās, iet vannā, pastaigāties, paskatīties uz debesīm, kā saule noriet, paklausīties mierīgu mūziku, palasīt, un tā mierīgi, nemanāmi aizmigt. Tāda ir pareiza, pakāpeniska pāreja nakts režīmā.

Bez plūdenas pārejas no dienas steigas uz vakara mieru cilvēks guļot pamostas ik pēc 20 minūtēm, saraujas pie katra trokšņa, viņam rādās šausmīgi sapņi, ka nekā nevar padarīt darbu. Nemierīgs, saraustīts miegs dod maz atpūtas.

Katra hiperaktivitāte noved pie depresijas. Tādēļ visām pūcēm jau laikus jāiegādājas antidepresanti. Jo depresija pienāk un ir ilga, parasti 15 gadus. Cilvēks pat neapzinās, ka ir depresijā, pierod dzīvot skumīgi, pelēki. Hiperaktivitāte periods ir ilgs, cilvēkam liekas, ka tā ir normāli un būs vienmēr, tādēļ depresija arī ir ilgi. Kopā to sauc par maniakāli depresīvo sindromu. Depresijas stāvoklī sākas problēmas. Kam vajadzīgs depresīvs cilvēks? Pat sev tāds nepatīk. Ģimenei nav vajadzīgs, darbam arī nē, nekur. Cilvēku atlaiž no darba, ģimene izjūk, sākas alkoholisms.

Parasti depresīvi cilvēki pirms tam bija pūces – daudz strādāja, viss bija labi. Protams, ir izņēmumi, piemēram, sportisti, taču tie arī dzīvo maz, jo viņu dzīve ir pārāk aktīva.

Nav vērts iekrist nakts dzīves lamatās. Pilsēta uz to vilina. Datoru vakarā labāk neieslēgt – tas aizrauj, tik daudz jāizdara, un re – trīs naktī… Citam atkal televizors neliek miera, viss jānoskatās. Katram ir sava vājība.

Diemžēl nav nekā, kas atgādinātu par nakts dzīves kaitīgumu, tādēļ pūces dzīvesveids šķiet normāls. Vajag sev ieviest ieradumu, kas liek laicīgi iet gulēt un aizmigt. Ja nu ļoti vajag kaut ko darīt, to var darīt gultā. Spilvens ir pievilcies ar miegu un tas pamazām apņem, mundrums pazūd un acis aizveras pašas.

Mūsdienās slodze mēdz būt diezgan liela, tādēļ jāieklausās ķermenī. Ja tas dienā grib pagulēt, to drīkst atļaut. Atpūta ir slikta, ja tās ir par daudz – vairāk par 12 stundām. Papildus atpūta kādu pusstundu nav problēma. Var pieņemt vannu. Var iziet ārā pastaigāties.

Ja ir laiks, labāk atpūsties, nekā sevi nodzīt pavisam. Citādi zūd darba spējas un sākas cīņa ar darbu uz dzīvību un nāvi. Tāda cīņa parasti turpinās mājās vakara skandālu veidā, kad nogurušais neiztur un pašķīst emocijas.

Šo neprātīgo, trako dzīves ritmu nezin kādēļ sauc par pūci. Vienkārši trūkst izpratnes, kas notiek. Ne visiem pietiek spēka pieņemt, ka atteikšanās sliktiem ieradumiem ir laimīgas cilvēka dzīves pamatā. Pirmais solis pretī laimei – vienkārši nedarīt muļķības.

Raksta sagatavošanai izmantotas V. Ruzova lekcijas.


Esi kopā ar Sevi!
© Kārlis Šulcs 2008-2012. Visas tiesības aizsargātas.
Jaunākie labojumi 19.05.2011. Atsauksmes sūtīt autoram